Skola

teksts skola

Sabiedriskās kustības "Mans Doms"

SKOLAS VĒSTNIEKS

zinātņu doktors Jānis Stradiņš

Stradiņš

 

 

 

 

 

Rīgas Doma skola bija klostera skola pie Rīgas Doma katedrāles, tagadējā Palasta un Mazās skolas ielas stūrī. Tā zveidota 1211. gadā, līdz ar pašu katedrāli un klosteri, vēlāk pārveidota par Rīgas rātes Domskolu, akadēmisko ģimnāziju, beidzot par apriņķa skolu. Tiek uzskatīts, ka skolas pamatakmens ticis ielikts 1211. gada 25. jūlijā, vienlaicīgi ar klostera būves sākumu. Skola atradās Doma baznīcas krustejā un bija paredzēta katoļu garīdznieku sagatavošanai. Tās mācību programma, atbilstoši viduslaiku latīņu skolu tradīcijai, bija sadalīta triviuma ciklā - gramatika, retorika un dialektika.
1524. gadā luterāņu sarīkotajos baznīcu grautiņos katedrāli ievērojami izdemolēja un kopā ar klosteri skolu slēdza, lai 1528. gadā atkal atvērtu, nu jau kā luterāņu baznīcu. Rīgas Doma skola tika pārvērsta par protestantu skolu. Lai uzlabotu mācību kvalitāti, Rīgas rāte Domskolā no luterāņu mācītāju vidus nozīmēja inspektoru. 1589. gadā par inspektoru tika nozīmēts bijušais Halles ģimnāzijas rektors, Domskolas inspektors Johans Rīvijs, kurš 1594. gadā ieviesa jaunu Domskolas ("latīņu skolas") programmu, kurā līdz ar latīņu un grieķu valodu tika mācīti Svētie Raksti, Melanhtona retorika un dialektika, Erasma un Kamerārija darbi, aritmētika ar sfēriku un astronomiju.
Zviedru Vidzemes laikā 1631. gadā Doma skolu pārveidoja par Rīgas akadēmisko ģimnāziju. Paralēli tai 1675. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI nodibināja otru Rīgas ģimnāziju Kārļa liceju (latīniski: Schola Carolina), kas atradās pie Sv. Jēkaba baznīcas Vecrīgā, Mazajā Pils ielā 4, kurā mācīja ticības mācību, vēsturi, ģeogrāfiju, loģiku, retoriku, latīņu, grieķu, ebreju valodas. Licejā strādāja vēsturnieks, Indriķa hronikas izdevējs J. G. Arnts un J. K. Broce.
Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas karaspēks ieņēma Rīgu un akadēmiskā ģimnāzija beidza pastāvēt 1710. gadā, pēc kara beigām tā tika atjaunota kā Rīgas Domskola, kas gatavoja studijām Vācijas un Nīderlandes universitātēs. Mācību programma ietvēra latīņu un grieķu valodas, vēsturi, ģeogrāfiju, dabaszinātnes un fiziku. Tās rektori un skolotāji bija izcili Apgaismības laikmeta sabiedriskie darbinieki, tomēr izglītības kvalitātes ziņā to apsteidza Rīgas licejs. Veicot 1802. gada Krievijas impērijas izglītības reformu, Domskolas statusu pazemināja līdz apriņķa skolai, bet Rīgas licejs Pils laukumā kļuva par Vidzemes guberņas ģimnāziju.

 

skolaa

"Satori.lv" autoru lekciju cikls "Domā un dalies" 7., 14., 21. un 28. aprīlī plkst. 19:00 Rīgas Doma Kapitula (7. aprīlī vieta mainīta) zālē. Biedrības "Ascendum" divi projekti – interneta žurnāls "Satori.lv" un sabiedriskā kustība "Mans Doms" – turpina pirms diviem gadiem aizsāktos, kopīgi veidotos lekciju ciklus. Aprīlī lekcijas lasīs teātra zinātniece Silvija Radzobe, psihologs Reinis Lazda, dzejniece un literatūrzinātniece Anna Auziņa un literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš, bet ciklu ar jauniem lektoriem un tēmām turpināt plānots rudenī. Ar visām ciklā nolasītajām lekcijām video formātā būs iespējams iepazīties interneta žurnālā "Satori.lv".

Sabiedriskā kustība "Mans Doms" sadarbībā ar interneta žurnālu "Satori.lv" rīko publisku lekciju ciklu "Septiņi nāves grēki", kurā Dantes laika priekšstati par cilvēka grēcīgo dabu tiks pārskatīti mūsdienu perspektīvā un Latvijas ekspertu skatījumā. Grēka jēdziens politikā, ekoloģijā, kino, cilvēku savstarpējās attiecībās, mūsdienu morālē un psiholoģijā – par to visu jaunā un negaidītā gaismā stāstīs pazīstami latviešu domātāji.

Lekciju ciklu raksturo "Satori.lv" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins: "Cilvēces kultūras vēsturi vienmēr ir virzījusi spēja dalīties ar iegūtajām zināšanām. Lekciju ciklā "Domā un dalies" interneta žurnāla "Satori.lv" autori stāstīs par to, ko ir uzzinājuši un sapratuši, darbojoties visdažādākajās nozarēs, šādi dodot iespēju arī klausītājiem piedalīties aizraujošajā izziņas, atklāsmes un kopīgās pieredzes apzināšanas procesā."

Lekcija "Šarmantie un zemiskie kino grēkotāji"

2013. gada 3. jūnijā plkst. 19:00 Rīgas Doma dārzā profesors, kino eksperts Viktors Freibergs turpina lekciju ciklu "Septiņi nāves grēki" ar priekšlasījumu "Šarmantie un zemiskie kino grēkotāji". Kad kino zālē nodziest gaisma, skatītājs paliek vienatnē ar sevi, un tumsā notiek savādas lietas: gadās, ka atklājam ko negaidītu paši par sevi, un šīs atklāsmes ne vienmēr mēdz būt patīkamas. Amorāla rīcība ir nosodāma, bet kas mūs intriģē filmu personāžos, kam dzīvē mēs paši nemūžam negribētu līdzināties? Lekcija ir stāsts par iekāri, mantkārību, konformismu, liekulību un arī ļaunumu, ko dzīvē bieži nepamanām, bet kino ļauj to ieraudzīt saasināti un bieži vien bez žēlastības pret skatītāju.

freibergs

Lekcija "Grēcīgie zvēri. Dzīvnieku simbolisms kristīgajā tradīcijā"

2013. gada 14. maijā plkst. 18:00 Rīgas Doma draudzes mazajā zālē filozofs Artis Svece turpinās lekciju ciklu "Septiņi nāves grēki" ar priekšlasījumu "Grēcīgie zvēri. Dzīvnieku simbolisms kristīgajā tradīcijā". Kristīgajā kultūrā maldi un grēki ir saistīti – kļūdaini priekšstati par to, kas tu esi un kādi tavi trūkumi, ved grēkā. Par laimi cilvēkam ir doti dažādi līdzekļi, lai savus trūkumus apzinātos, viens no tādiem ir daba, kas kristīgajā tradīcijā vienmēr kaut ko vēsta, ja vien mēs papūlamies vēstījumam pievērst uzmanību. Šī tradīcija ir sena, tāpēc arī izpratne par dabā nolasāmo vēstījumu un tās kodiem ir mainījusies, pastāv liela atšķirība starp viduslaiku bestiārijiem un Viktorijas laikmeta dabas teoloģiju. Lai gan var būt dažādas attieksmes pret šādu dabas interpretāciju, nav šaubu, ka mūsdienu Rietumu kultūrā priekšstats par dabu kā šifrētu vēstījumu nav nekur pazudis.

SVECE 7NG

Lekcija "Filozofija - laba dzīve vai lepnība?"

Cikla otrajā lekcijā filozofs Haralds Matulis meklēs atbildi uz jautājumu, kā būt gudram, bet nekļūt lepnam. Lekcija notiks 2013. gada 29. aprīī plkst 18:00 Rīgas Doma draudzes mazajā zālē. Filozofija ved cilvēku pie labas dzīves, jo domāšana ļauj saprast, kas ir svarīgs un kas nē. Filozofiski domājot, cilvēks kļūst apmierināts ar savu dzīvi, jo zina, kas tajā notiek un spēj to kontrolēt – ja ne citādi, tad izskaidrojot sev, kas notiek – un tā viņa dzīve kļūst par drošu, labu dzīvi. Taču, ja cilvēks ir apmierināts ar sevi un zina visu nepieciešamo par dzīvi, lai tā būtu laba dzīve, vai viņš vēl ir gudrs? Jo šāda pašapmierinātība vairs nav gudrība, bet gan lepnība, un ved uz pazušanu.

H MATULIS 7NG

Lekcija "Septiņi nāves grēki un politika"

2013. gada 9. aprīlī notika cikla pirmā lekcija – par septiņiem nāves grēkiem un politiku. Lekciju lasīs politologs un filozofs Ivars Ījabs.

Qn0WFOP

 

Helēnas Demakovas lekcija "Cilvēks telpā kā glezna un kā zīmējums, un kā cilvēks"

2012. gada 27. novembrī plkst. 18:30 mākslas zinātniece Helēna Demakova pēc sabiedriskās kustības "Mans Doms" aicinājuma lasīs publisku lekciju "Cilvēks telpā kā glezna un kā zīmējums, un kā cilvēks". Izsekojot vairākiem pasaules laikmetīgās mākslas attīstības aspektiem, tiks apskatītas mūsdienīgas telpiskas antropomorfas formas. Lekcijā tiks aplūkota gan šobrīd Doma dārzā notiekošā Andas Lāces izstāde "Love", gan iepriekšējās tur notikušās 2012. gada izstādes (mākslinieki Brigita Zelča un Artūrs Bērziņš).

Helena Demakova par-izstadi

 

twitter

Seko mums twitter »

arDomuSirdi